Kinorežisores Ilonas Brūveres jubilejas gads

Kinorežisores Ilonas Brūveres jubilejas gads

Atzīmējot režisores un scenāristes Ilonas Brūveres 70. jubileju, Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu un mākslas telpu Aminori aicina uz kinorežisores grāmatas Citādā dzīve atklāšanas svētkiem un brīvdabas īsmetrāžas filmu seansu Smiļģa dārzā 15. jūnijā.

Grāmatā autore pirmoreiz atklāj būtiskas detaļas no savas personīgās dzīves, kas nekad vēl nav publiskotas, aptverot laika posmu no 20. gadsimta 50. – 70. gadiem Latvijā, kā arī 80. gadu radošās darba aizkulises Vācijas Federatīvajā Republikā. Grāmatā apkopoti arī fragmenti no sarunām ar Eiropas vadošajiem autorkino režisoriem.

“Autores filmām, televīzijas raidījumiem, režisētajiem svētkiem un publikācijām piemīt gleznieciska tēlainība, bet filmām izteikts autorkino raksturs,” tā režisori raksturo Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors un režisors Dāvis  Sīmanis.  

Lai svinētu kinorežisores 50 gadu radošā darba jubileju, Latvijas Televīzija 9.jūnijā 21:10 izrādīs arī Ilonas Brūveres dokumentālo spēlfilmu Ievainotais jātnieks. Savukārt Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs sniegs iespēju redzēt Brūverei veltītu tematisko filmu kolekciju vietnē redzidzirdilatviju.lv. Jubilejas gads noslēgsies 23. novembrī kinoteātrī K Suns ar Ilonas Brūveres pilnmetrāžas filmu izlasi, aptverot Nacionālā kino centra un Hamburgas Filmu fonda atbalstītās filmas. 

Brūveres unikālo ekrāna rokrakstu akcentē Dāvis Sīmanis: “Brūveres filmas atšķiras ar tikai tām piemītošu kontekstu – bez bailēm no krāsām un mežģīnēm –, ko pilnveido neizsīkstoša interese par dzīvi un pilnīga filmas tapšanas kontrole. Autorkino pamatuzstādījums uzsver individuālo autora rokrakstu, tas vienmēr ļauj atpazīt viņas filmas. Iespējams, Ilonas Brūveres laikmets un dzīves vieta varētu būt Belle Époque Parīzē vai piedzīvotā Der Neue Deutsche Film perioda brīvība Vācijā, tomēr viņas pagātne un tagadne nesaraujami saistīta ar Latviju, uz kuru viņa ar izdomas vērienu pārcēlusi daļiņu rietumnieciskās domas un estētikas. Par to liecina autores-režisores filmu kadri, kas nav tikai filigrāni formas ornamenti, bet slēpj sevī kādu agrāka laika mākslas noslēpumu, ietverot eiropeiskās domāšanas plašumu.”

Mākslas telpas Aminori izdevumā Citādā dzīve apkopots ieskats režisores filmogrāfijā kopš 1974. gada, filmās, kas veidotas Rīgas kinostudijā, Latvijas televīzijā, Hamburger Filmbuero, Minhenes Kino muzejā un Vācijas Federatīvās Republikas sabiedriskajās televīzijās. 

Autore-režisore Latvijā ir pazīstama arī kā kultūras žurnāliste, scenāriju autore, režisore, redaktore, producente, nereti arī kā savu filmu māksliniece. Cilvēks – orķestris, kas vēl paspēj tulkot grāmatas no vācu valodas vai uzrakstīt kādu jaunu grāmatu žanrā, kas viņai tuvs, dokumentalajā prozā. 

Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Informācija uzziņai par kino un TV režisori, producenti un scenāriju autori Ilonu Brūveri: 

Nacionālā kino centra vietnē www.filmas.lv pieejams 90 minūšu apkopojums Fakti. Filmas. Fragmenti, kur apskatāma kinorežisores spilgtāko kinodarbu un raidījumu fragmentu izlase. Nacionālā kino centra portāls ļauj ieskatīties arī tik dažādajās Brūveres filmās, kā arī 35 izcilu kultūras personību portretos. 

Visas autores filmu kopijas nodotas Valsts kinoarhīva pārziņā un pieejamas pētniekiem, žurnālistiem un citiem interesentiem, tāpat kā LTV arhīva fondi, kas glabā vairāk nekā 200 režisores raidījumu. 

Bez kino un televīzijas, režisores un redaktores radošajā kontā ir arī kultūras publicistika. Brūvere ir pirmā izklaides izdevuma NAKTS dibinātāja Latvijā (sadarbībā ar Ilmāru Latkovski) un avīzes galvenā redaktora vietniece, vēlāk kā redaktore vada Kultūras nodaļu Neatkarīgajā rīta avīzē. No 1995. līdz 2005. gadam ir redaktore un režisore Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcijā.

Režisore vairākkārt nominēta Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps konkursā kā labākā dokumentālo filmu režisore, scenāriste vai māksliniece, bet 2012. gadā par pilnmetrāžas dokumentālo spēlfilmu Versija Vera saņēmusi balvu kā Labākā dokumentālo pilnmetrāžas filmu režisore. Nacionālā  kino centra Latvijas simtgades programmā Brūvere veidojusi pilnmetrāžas dokumentālo spēlfilmu Ievainotais jātnieks par Brīvības pieminekļa celtniecību ar Imantu Stradu tēlnieka Kārļa Zāles lomā. Ar kameru režisorei blakus vienmēr ir kinooperatore Elīna Bandēna, vairāku Lielā Kristapa balvu nominante un laureāte, bet pie montāžas pults Valdis Zeļonka.

2002. gadā Nacionālā kino un televīzijas padome nosaukusi Brūveres dokumentālo spēlfilmu Mana pasaule Parīze, Berlīne, Londona Roma, kas stāsta par  dzīvi Latvijas laukos, par Labāko gada videofilmu Televīzijā. Filma iekļauta Prix Europe 2003. gada oficiālajā programmā Berlīnē. Operators Andrejs Verhoustinskis.

Režisore ilgus gadus ir arī Mediju un komunikācijas vadītāja Rīgas Domes kultūras pārvaldē un kā autore- režisore un producente veidojusi krāšņas Rīgas svētku ceremonijas Rīgai 800 un Rīga Eiropas Kultūras galvaspilsēta. Viņa ir Liktens lietu muzeja autore un vadītāja Stūra mājā, kā arī Kultūras galvaspilsētas notikumiem piedāvā vērienīgu 10 brīvdabas izrāžu-filmu ciklu Dāmu paradīze ar desmit pazīstamāko Latvijas tērpu mākslinieku un Rīgas teātru aktieru piedalīšanos, vizuālā fantāzijā stāstot  par Eiropas modes vēsturi 1900-2000. Ieskatu apjomīgajā darbā sniedz dokumentāla televīzijas filma, kā arī 10 izrāžu- filmu videoieraksti, kas skatāmi www.filmas.lv.

Brūvere ( Bruver) ir pirmā latviešu režisore, kura Berlīnes filmu festivālā Berlinale. Forum des Jungen Deutschen Films. Perspektiven ar pilnmetrāžas filmu Eine Ungenue Erinnerung an eine Urkunde piedalījusies prestižā festivāla oficiālajā programmā, pārstāvot Hamburger Filmbuero tālajā 1985. gadā, kad fonda direktors ir Dīters Kosliks (Dieter Kosslick, 2001 – 2019 Berlinale direktors).

1983/84. gadā Minhenes Kinomuzejā Brūvere (Bruver) sadarbībā ar kino zinātnieku Enno Patalasu (Patalas) restaurē mēmā kino klasiku kā montāžas režisore, vēlāk strādā Berolina Film Frankfurtē pie Mainas. Rietumvācijas televīzijā veido raidījumus par autorkino Vācijas Federatīvajā Republikā sadarbībā ar kino zinātnieku un vēlāk Manhhaimas Starptautiskā filmu festivāla direktoru Mihaelu Kecu (Michael Koetz). No 1980. līdz 1990. gadam Brūvere ir Hamburgas un Frankfurtes Filmu biroju autore, režisore, montāžas režisore un producente.

Deviņdesmitajos, atgriežoties Latvijā, režisore turpina veidot filmas, strādāt kā žurnāliste un redaktore dažādos medijos un tulkot daiļliteratūru no vācu valodas.

Latvijā Ilonas Brūveres filmas Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps konkursos ierasti gūst vairākas profesionālās nominācijas. Grafisko dizainu visās Brūveres filmās veido dizainers Artis Rutks, režisores dzīvesbiedrs.   

Ieskatu kinorežisores filmu klāstā sniedz autores  mājas lapa www.ilonabruvere.lv, kā arī Nacionālā kino centra  vietne www.filmas.lv un Nacionālā filmu arhīva vietne www.redzidzirdilatviju.lv, kur ar 10. 06. plānota autores darbu izlase.

Filmas Tapieris, Sirreālismā gultā, Stacijas, Duo, Versija Vera, Dāmu paradīze, Tirgusdiena, Naktssargs, Atmiņas par cirku, 6. Tramvajs, Lūgšana, Konstrukcijas, Gleznotājs, Projekcijas un 35 izcilu kultūras personību portreti ciklā Dominante. 

Režisores jubilejas gadā kinoarhīvā atrasts un restaurēts pirms 45 gadiem Rīgas kinostudijā veidotais  kinožurnāls Jaunie ar fragmentiem no Dailes teātra izrādes Sapnis vasaras naktī, jauno mākslinieku tikšanos ar Jāni Pauļuku, jauno biologu sikspārņu gredzenošana un sižets par Jura Podnieka un Jevgenija Paškeviča filmēšanu Žeņas pirmajai filmai Noveles pa telefonu, kuru Brūvere tolaik montē.

Grāmatā autore pirmoreiz atklāj būtiskas detaļas no savas personīgās dzīves, kas nekad vēl nav publiskotas, aptverot laika posmu no 20. gadsimta 50. – 70. gadiem Latvijā, kā arī 80. gadu radošās darba aizkulises Vācijas Federatīvajā Republikā. Grāmatā apkopoti arī fragmenti no sarunām ar Eiropas vadošajiem autorkino režisoriem.

“Autores filmām, televīzijas raidījumiem, režisētajiem svētkiem un publikācijām piemīt gleznieciska tēlainība, bet filmām izteikts autorkino raksturs,” tā režisori raksturo Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors un režisors Dāvis  Sīmanis.  

Lai svinētu kinorežisores 50 gadu radošā darba jubileju, Latvijas Televīzija jūnijā izrādīs arī Ilonas Brūveres dokumentālo spēlfilmu Ievainotais jātnieks. Savukārt Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs sniegs iespēju redzēt Brūverei veltītu tematisko filmu kolekciju vietnē redzidzirdilatviju.lv. Jubilejas gads noslēgsies 23. novembrī kinoteātrī K Suns ar Ilonas Brūveres pilnmetrāžas filmu izlasi, aptverot Nacionālā kino centra un Hamburgas Filmu fonda atbalstītās filmas. 

Brūveres unikālo ekrāna rokrakstu akcentē Dāvis Sīmanis: “Brūveres filmas atšķiras ar tikai tām piemītošu kontekstu – bez bailēm no krāsām un mežģīnēm –, ko pilnveido neizsīkstoša interese par dzīvi un pilnīga filmas tapšanas kontrole. Autorkino pamatuzstādījums uzsver individuālo autora rokrakstu, tas vienmēr ļauj atpazīt viņas filmas. Iespējams, Ilonas Brūveres laikmets un dzīves vieta varētu būt Belle Époque Parīzē vai piedzīvotā Der Neue Deutsche Film perioda brīvība Vācijā, tomēr viņas pagātne un tagadne nesaraujami saistīta ar Latviju, uz kuru viņa ar izdomas vērienu pārcēlusi daļiņu rietumnieciskās domas un estētikas. Par to liecina autores-režisores filmu kadri, kas nav tikai filigrāni formas ornamenti, bet slēpj sevī kādu agrāka laika mākslas noslēpumu, ietverot eiropeiskās domāšanas plašumu.”

Mākslas telpas Aminori izdevumā Citādā dzīve apkopots ieskats režisores filmogrāfijā kopš 1974. gada, filmās, kas veidotas Rīgas kinostudijā, Latvijas televīzijā, Hamburger Filmbuero, Minhenes Kino muzejā un Vācijas Federatīvās Republikas sabiedriskajās televīzijās. 

Autore-režisore Latvijā ir pazīstama arī kā kultūras žurnāliste, scenāriju autore, režisore, redaktore, producente, nereti arī kā savu filmu māksliniece. Cilvēks – orķestris, kas vēl paspēj tulkot grāmatas no vācu valodas vai uzrakstīt kādu jaunu grāmatu žanrā, kas viņai tuvs, dokumentalajā prozā. 

Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Informācija uzziņai par kino un TV režisori, producenti un scenāriju autori Ilonu Brūveri: 

Nacionālā kino centra vietnē www.filmas.lv pieejams 90 minūšu apkopojums Fakti. Filmas. Fragmenti, kur apskatāma kinorežisores spilgtāko kinodarbu un raidījumu fragmentu izlase. Nacionālā kino centra portāls ļauj ieskatīties arī tik dažādajās Brūveres filmās, kā arī 35 izcilu kultūras personību portretos. 

Visas autores filmu kopijas nodotas Valsts kinoarhīva pārziņā un pieejamas pētniekiem, žurnālistiem un citiem interesentiem, tāpat kā LTV arhīva fondi, kas glabā vairāk nekā 200 režisores raidījumu. 

Bez kino un televīzijas, režisores un redaktores radošajā kontā ir arī kultūras publicistika. Brūvere ir pirmā izklaides izdevuma NAKTS dibinātāja Latvijā (sadarbībā ar Ilmāru Latkovski) un avīzes galvenā redaktora vietniece, vēlāk kā redaktore vada Kultūras nodaļu Neatkarīgajā rīta avīzē. No 1995. līdz 2005. gadam ir redaktore un režisore Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcijā.

Režisore vairākkārt nominēta Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps konkursā kā labākā dokumentālo filmu režisore, scenāriste vai māksliniece, bet 2012. gadā par pilnmetrāžas dokumentālo spēlfilmu Versija Vera saņēmusi balvu kā Labākā dokumentālo pilnmetrāžas filmu režisore. Nacionālā  kino centra Latvijas simtgades programmā Brūvere veidojusi pilnmetrāžas dokumentālo spēlfilmu Ievainotais jātnieks par Brīvības pieminekļa celtniecību ar Imantu Stradu tēlnieka Kārļa Zāles lomā. Ar kameru režisorei blakus vienmēr ir kinooperatore Elīna Bandēna, vairāku Lielā Kristapa balvu nominante un laureāte, bet pie montāžas pults Valdis Zeļonka.

2002. gadā Nacionālā kino un televīzijas padome nosaukusi Brūveres dokumentālo spēlfilmu Mana pasaule Parīze, Berlīne, Londona Roma, kas stāsta par  dzīvi Latvijas laukos, par Labāko gada videofilmu Televīzijā. Filma iekļauta Prix Europe 2003. gada oficiālajā programmā Berlīnē. Operators Andrejs Verhoustinskis.

Režisore ilgus gadus ir arī Mediju un komunikācijas vadītāja Rīgas Domes kultūras pārvaldē un kā autore- režisore un producente veidojusi krāšņas Rīgas svētku ceremonijas Rīgai 800 un Rīga Eiropas Kultūras galvaspilsēta. Viņa ir Liktens lietu muzeja autore un vadītāja Stūra mājā, kā arī Kultūras galvaspilsētas notikumiem piedāvā vērienīgu 10 brīvdabas izrāžu-filmu ciklu Dāmu paradīze ar desmit pazīstamāko Latvijas tērpu mākslinieku un Rīgas teātru aktieru piedalīšanos, vizuālā fantāzijā stāstot  par Eiropas modes vēsturi 1900-2000. Ieskatu apjomīgajā darbā sniedz dokumentāla televīzijas filma, kā arī 10 izrāžu- filmu videoieraksti, kas skatāmi www.filmas.lv.

Brūvere ( Bruver) ir pirmā latviešu režisore, kura Berlīnes filmu festivālā Berlinale. Forum des Jungen Deutschen Films. Perspektiven ar pilnmetrāžas filmu Eine Ungenue Erinnerung an eine Urkunde piedalījusies prestižā festivāla oficiālajā programmā, pārstāvot Hamburger Filmbuero tālajā 1985. gadā, kad fonda direktors ir Dīters Kosliks (Dieter Kosslick, 2001 – 2019 Berlinale direktors).

1983/84. gadā Minhenes Kinomuzejā Brūvere (Bruver) sadarbībā ar kino zinātnieku Enno Patalasu (Patalas) restaurē mēmā kino klasiku kā montāžas režisore, vēlāk strādā Berolina Film Frankfurtē pie Mainas. Rietumvācijas televīzijā veido raidījumus par autorkino Vācijas Federatīvajā Republikā sadarbībā ar kino zinātnieku un vēlāk Manhhaimas Starptautiskā filmu festivāla direktoru Mihaelu Kecu (Michael Koetz). No 1980. līdz 1990. gadam Brūvere ir Hamburgas un Frankfurtes Filmu biroju autore, režisore, montāžas režisore un producente.

Deviņdesmitajos, atgriežoties Latvijā, režisore turpina veidot filmas, strādāt kā žurnāliste un redaktore dažādos medijos un tulkot daiļliteratūru no vācu valodas.

Latvijā Ilonas Brūveres filmas Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps konkursos ierasti gūst vairākas profesionālās nominācijas. Grafisko dizainu visās Brūveres filmās veido dizainers Artis Rutks, režisores dzīvesbiedrs.   

Ieskatu kinorežisores filmu klāstā sniedz autores  mājas lapa www.ilonabruvere.lv, kā arī Nacionālā kino centra  vietne www.filmas.lv un Nacionālā filmu arhīva vietne www.redzidzirdilatviju.lv, kur ar 10. 06. plānota autores darbu izlase.

Filmas Tapieris, Sirreālismā gultā, Stacijas, Duo, Versija Vera, Dāmu paradīze, Tirgusdiena, Naktssargs, Atmiņas par cirku, 6. Tramvajs, Lūgšana, Konstrukcijas, Gleznotājs, Projekcijas un 35 izcilu kultūras personību portreti ciklā Dominante. 

Režisores jubilejas gadā kinoarhīvā atrasts un restaurēts pirms 45 gadiem Rīgas kinostudijā veidotais  kinožurnāls Jaunie ar fragmentiem no Dailes teātra izrādes Sapnis vasaras naktī, jauno mākslinieku tikšanos ar Jāni Pauļuku, jauno biologu sikspārņu gredzenošana un sižets par Jura Podnieka un Jevgenija Paškeviča filmēšanu Žeņas pirmajai filmai Noveles pa telefonu, kuru Brūvere tolaik montē.