Ar skumjām paziņojam, ka Mūžībā devies filmu gaismu meistars. Pieminot aizgājēju, citējam režisora Jāņa Streiča vēstuli:
"Pieminot Jāni, es jūtu bezgala pateicība tādām lāga dvēselēm, kāds mūsu aizgājējs, pateicība par viņu uzupurēšanos mūsu iecerēm.
Cik daudzas reizes gan es, gan mani amata brāļi tikām pārkāpuši darba dienas laiku lai pabeigtu iesākto kadru, vai pat veselu ainu! It īpaši ekspedīcijās. Mūsu gaismoņi nekurnēja, piecieta to, jo mīlēja kino un kalpoja šai mūzai ka visusticamākie bruņinieki.
Cik daudzas reizes gan es, gan mani amata brāļi tikām pārkāpuši darba dienas laiku lai pabeigtu iesākto kadru, vai pat veselu ainu! It īpaši ekspedīcijās. Mūsu gaismoņi nekurnēja, piecieta to, jo mīlēja kino un kalpoja šai mūzai ka visusticamākie bruņinieki.
Jāņa Vestmaņa uzticība viskrāšānāk izpaudās pēdējos gados, kad dažs labs pasākums vilka laukā no aizmirstības un pulcināja kopā kino ļaudis. Jāni vistuvāk iepazinos tieši šajos saietos. Viņš atvērās man kā gudra Rīgas kinostudijas vēstures grāmata. Redzīgs, saprotošs, pretīmnākošs. Viņa atmiņas pārsteidza ar līdzpārdzīvojumu to filmu liktenim, kuru notikumus un darbības ainas viņš bija palīdzējis izgaismot. Ticu un zinu, ka savā garā Jānis un pārējie Kinostudijas gaismoņi bija mākslinieki.
Pieminu viņus ar asarām acīs un ar nokavētu izbrīnu; Ak, Dievs, kas tās bija par personībām, kas pieticīgi stāvēja malā pie prožektoriem un izgaismoju manu ceļu kino mākslas mūža mežu tumsā: Jānis... Ints...Zigis... brāļi Zepi... Vadonis... Zigis, kas Zāģers...
Mūžīgā gaismu lai spīd pār Tevi, Jāni un Taviem amata brāļiem, kas visi jau esat debesīs.
Izsakot līdzjūtību tuviniekiem, novēlu, lai Jāņa Vestmaņa prožektors izgaismo Jūsu dzīves ceļu un vada uz mērķi, ko vēlaties sasniegt.
Jānis Streičs"
Jānis Vestmanis
(24.06.1942.- 29.11.2020.)
(24.06.1942.- 29.11.2020.)
