2. maijā mūžībā devies latviešu kinooperators, režisors un scenārists Andrejs Apsītis, ziņo tuvinieki. Izsakām visdziļāko līdzjūtību Andreja Apsīša tuviniekiem, draugiem un kolēģiem. Atvadīšanās 8. maijā pl. 15:00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.
Andrejs Apsītis dzimis 1946. gada 25. februārī Jaroslavļā. Pēc Rīgas 25. vidusskolas beigšanas viņš turpināja izglītību Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē. 1974. gadā Andrejs absolvējis Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtu Maskavā, specializējoties kinooperatora profesijā.
Andreja Apsīša karjera ilgu laiku bija saistīta ar Rīgas kinostudiju. Viņš sāka strādāt kā operatora asistents (1965-1969) un vēlāk kļuva par kinooperatoru un režisoru (1973-1990). No 1990. gada viņš strādāja Rīgas dokumentālo filmu studijā, kur bija valdes priekšsēdētājs, direktors un galvenais redaktors. Turpinot darbu kino jomā, viņš strādāj Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā kā Filmu daļas vadītājs un vecākais referents (1998-2000), kā arī veidoja televīzijas raidījumu “Kinokalendārs” TV3 kanālā. No 1998. līdz 2008. gadam Andrejs darbojās Nacionālajā kino centrā direktora vietnieka amatā.
Andrejs Apsītis bija pievērsies kinohronikām un dokumentālajam kino, veidojot kinožurnālus kā operators, režisors un scenārija autors. Viņa radošā darbība aptver dažādus kinožurnālus un filmas, piemēram, “Padomju Latvija”, “Māksla”, “Latvijas hronika” un “Sports”. Viņš sadarbojās ar tādiem izcilajiem režisoriem kā Ansis Epners, Jevgeņijs Margoļins un Valdis Eglītis. Viņa operatora darbs ir redzams daudzās dokumentālajās filmās, tostarp “Brāļi Kaudzītes”, “Sergejs Eizenšteins. Priekšvārds” un “Sergejs Eizenšteins. Post Scriptum”. Andreja režisētās filmas, piemēram, “Latviešu tautas kultūra XIX gadsimta otrajā pusē” un “1905.–1907. gada revolūcija Latvijā”, ir nozīmīgas kultūras mantojuma atainojumos.
Foto: Latvijas Nacionālais arhīvs
