Latvijas Kinematogrāfistu savienība aicina piedalīties
Kino sarīkojumā trešdien, 29.maijā plkst 18:00 kinoteātra "Splendid palace", Mazajā zālē, kas veltīts
Filmu montāžas režisores Margaritas Surdeko 95 gadu jubilejai
Filmu mākslinieka Gunāra Baloža 85 gadu jubilejai.
Ieeja brīva
Programmā:
Režisora Jāņa Streiča un kostīmu mākslinieces Skaidras Deksnes stāstījums par jubilāriem.
Tikšanās ar jubilāriem, kopējas atmiņas un apsveikumi.
Spēlfilma „Kad lietus un vēji sitas logā” 1967.,m/b, 86’, Rīgas kinostudija, restaurētā kopija, režisors Aloizs Brenčs, operators Henrihs Pilipsons, mākslinieks Gunārs Balodis. Lomās: Harijs Liepiņš, Eduards Pāvuls, Lilita Ozoliņa, Uldis Pūcītis, Artūrs Dimiters un citi.
Izcilajai filmu montāžas režisorei Margaritai Surdeko - 95, (dz.27.05.24.)
Montāžas režisores Margaritas Surdeko jaunība ģeogrāfiskā ziņā bijusi diezgan plaša. Vecākiem, kuri nāk no Valmieras, meita piedzima Maskavā, vēlāk tēva diplomātiskā dienesta dēļ Margarita labās skolās gājusi Vācijā un Holandē, bet Latvijā atgriezusies pēc Otrā pasaules kara. 1955.gadā sāka strādāt Rīgas kinostudijā, pirmais darbs kā montāžistei ir Aloiza Brenča spēlfilma Līdz rudenim vēl tālu(1964), bet par pilntiesīgu montāžas režisori viņa kļūst 1972. gadā Jāņa Streiča filmā Vālodzīte. Kopš tā laika Margarita Surdeko montējusi gandrīz visas Streiča filmas, arī Mans draugs – nenopietns cilvēks(1975), Teātris(1978), Nepabeigtās vakariņas(1979), Limuzīns Jāņu nakts krāsā(1981), Svešās kaislības (1983), bet strādājusi arī ar citiem režisoriem, piemēram, Gunāru Piesi filmā Pūt, vējiņi!(1973). Tās ir mūsu klasikas zelta fonda filmas! Kopš 2007.gada saņem Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju - par izcilu devumu kultūrā. Novēlam nākamreiz kopā svinēt 100!
Izcilajam filmu māksliniekam Gunāram Balodim – 85, (dz. 29.05.34)
Gunārs Balodis, kurš dzimis Cēsīs, galdnieka ģimenē, un apsolvējis institūtu VVKI 1960.gadā un kopā ar Uldi Pauzeru ir viens no Latvijas pirmajiem profesionālajiem kino māksliniekiem - viens no mūsu kino klasikas pīlāriem. Tā ir attēla kvalitāte, telpiskums, dramaturģijas vizuālā interpretācija, gaismēnu spēle un koloristika, sākot ar Gunāra Pieša Kārkli pelēkie zied (1961), kurai bija sarežģīts liktenis, komplicēto režisora A.Gorikera operfilmu „Cara līgava”(1964.), u.c. Baloža nozīmīgie darbi sadarbībā ar režisoru R.Kalniņu – „Es visu atceros, Ričard” (1966.), mākslinieciskā koncepcija filmai „Piejūras klimats” (1974), kuras abas piedzīvoja „plaukta” statusu, un citi kopēji nerealizēti projekti. Īpaši ražīgi sastrādājies ar režisoru Aloizu Brenču (Kad lietus un vēji sitas logā(1967), Gaisma tuneļa galā(1974), Liekam būt(1976), Ilgais ceļš kāpās (1981., un PSRS Valsts prēmija). Kopā veidojis aptuveni 30 latviešu filmas. Kopš 1954.gada piedalās izstādēs. Viņa skices filmām pielīdzināmas patiesiem stājmākslas darbiem ar kultūrēsturisku vērtību.
Būsim kopā!
Jūsu
Latvijas Kinematogrāfistu savienība
26440470
