IELŪGUMS.
Būsim priecīgi būt kopā ar Jums kino vēsturei veltītajos pasākumos
9.oktobrī
plkst.16:00 – mini-izstādes atkāšanā Rīgas Kino muzejā “Latvijas kino pamatlicēji”
plkst.18:00 - filmu seansā kinoteātrī Splendid Palace Mazajā zālē,
kas veltīti
operatora un producenta Arnolda Cālīša (1883-1972) 135 gadu,
skaņu režisora un inženiera Voldemāra Blumberga (1893-1972) 125 gadu,
operatora Eduarda Krauca (1898-1977) 120 gadu,
aktiera un režisora Viļa Lapenieka (1908-1983) 110 gadu jubileju atcerei.
Splendid Palace plkst 18:00 -
sveiksim 75 gadu jubilejā kino zinātnieku un scenāristu Agri Redoviču
Filmu programmā dokumentālas filmas:
"Kino ainas Latvijas 10 gadu vēsturei", 1928., 7’, 35 mm, Arnolds Cālītis
„Brauciens caur ziedošo Zemgali” 1938, 20’, 35 mm, režisors Vilis Lapenieks
„Kas mēs esam, ko mēs spējam” 1947., 26’, režisors Vilis Lapenieks
„Vilis Lapenieks”, 1998., 26’, „Eduards Kraucs”, 1999. 26’- no cikla „Kino gadsimts Latvijā”, režisore Dzintra Geka, scenārists un producents Agris Redovičs.
Vakaru vadīs kinozinātniece, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Dr.Inga Pērkone.
Agra Redoviča komentāri.
Ieeja brīva.
Otrdien, 9. oktobrī LKA Rīgas Kino muzejs un Latvijas Kinematogrāfistu savienība aicina uz mini-izstādes “Latvijas kino pamatlicēji” atklāšanu Rīgas Kino muzejā plkst. 16:00 un seansu kinoteātrī Splendid Palace plkst.18:00, lai godinātu četru Latvijas kino veidošanās posmā būtisku personību jubilejas.
1920.-30. gados Latvijas kino radās un auga meistarībā. Tas notika, pateicoties individuālu personību entuziasmam, viņu redzējumam par jaunāko no mākslām – kino – un tā potenciālu gan kā izklaides, gan izglītojošam līdzeklim, kā arī pakāpeniskai valsts līdzdalībai filmu finansēšanā. Šogad atzīmējam jubilejas četriem no Latvijas kino pamatlicējiem: operatoram un producentam Arnoldam Cālītim (1883-1972), skaņu režisoram un inženierim Voldemāram Blumbergam (1893-1972), operatoram Eduardam Kraucam (1898-1977) un aktierim un režisoram Vilim Lapeniekam (1908-1983). Šīs ir personības ar nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kino attīstībā, viņu darbība parāda kino un fotogrāfijas ciešo līdzāspastāvēšanu 20.gs. 20.-30. gados, kino izteiksmes veidu meklējumus un tehnoloģijas attīstību. Cālīša vadībā tapa hronikas 20.gs. 20. gados, darbojoties kopā ar operatoru Jāni Sīli, savukārt Eduards Kraucs radījis Latvijas 20.gs. 30. gadu tēlu skaņu hronikās, kuru tapšanā ar pašu konstruētu skaņu aparatūru iesaistīti brāļi Blumbergi – Voldemārs un Edgars. Savukārt Vilis Lapenieks pārstāv būtisku inscenētā kino attīstības posmu, darbojoties filmu nodaļā Sabiedrisko lietu ministrijas paspārnē, kur uzņēmis populāro filmu “Zvejnieka dēls” (1940). Līdztekus šo personību radošajiem sasniegumiem, viņu likteņi vēsta par Latvijas 20. gadsimta vēstures sarežģītajiem līkločiem – izsūtījumu, emigrāciju vai darba turpināšanu Latvijā pēc Otrā pasaules kara jau citos apstākļos.
Izstādē būs apskatāmas arī unikālas fotogrāfijas no operatora Jāņa Sīļa ģimenes arhīva – krāsaini kadri no filmas “Zvejnieka dēls” uzņemšanas. Filma tika uzņemta melnbalta, un līdz šim krāsaini attēli nav bijuši pieejami. Izstādes veidošanā pateicamies par atsaucību fotogrāfijas vēsturniekam Pēterim Korsakam, operatora Jāņa Sīļa ģimenei un A.Upīša memoriālajam muzejam. Mini izstāde “Latvijas kino pamatlicēji” tiks atklāta plkst. 16:00 LKA Rīgas Kino muzejā (Peitavas ielā 10, Vecrīgā, ieeja no Alksnāja ielas puses) un būs apskatāma līdz 2019. gada februārim.
Savukārt filmu seansā kinoteātrī Splendid Palace (Elizabetes 61) plkst. 18:00 tiks izrādīta programma ar Viļa Lapenieka uzņemtajām filmām “Brauciens caur ziedošo Zemgali” (1938), skatu filmu, kas stāsta par kāda ārzemēs dzīvojoša latvieša neplānotu ceļojumu pa Zemgali, apskatot tās skaistākās vietas, un “Kas mēs esam, ko mēs spējam?” (1947), kas tapusi jau esot emigrācijā – atrodoties pārvietoto personu nometnē Vācijā, uz kurieni evakuējās “Rīgas Filma” filmu veidotāju grupa. Paralēli šīm filmām, kuras tiks izrādītas no 35mm kino kopijām, tiks demonstrēti arī Arnolda Cālīša filmējumi, kā arī dokumentālas filmas ciklā “Kinogadsimts Latvijā” par Eduardu Kraucu un Vili Lapenieku. Komentārus filmām sniegs kinozinātnieks Agris Redovičs, kas nodarbojies ar agrīnā Latvijas kino perioda pētniecību, bijis cikla “Kinogadsimts Latvijā” viens no scenāristiem, kā arī šogad sagaida savu 75 gadu jubileju. Vakaru vadīs kinozinātniece, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Inga Pērkone.
Ieeja abos pasākumos 9. oktobrī bez maksas.
Mini izstāžu cikla tapšanu Kino muzejā un filmu seansu finansiāli atbalsta Rīgas domes Izglītības, Kultūras un sporta departaments un Valsts Kultūrkapitāla fonds, kā arī Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienība Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.
Kontakti:
Zane Balčus, LKA Rīgas Kino muzeja vadītāja
Ieva Romānova, Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja
Attēli:
- Eduarda Krauca “Skaņu filmu hronikas” filmēšanas grupa izbraukumā, 20.gs. 30. gadi. Attēls no LKA Rīgas Kino muzeja krājuma
- Viļa Lapenieka filmas “Kāds, kura nav” (1950) uzņemšanas mirklis trimdā Vācijā. Attēls no LKA Rīgas Kino muzeja krājuma
