Ar skumjām paziņojam, ka mūžībā devusies viena no izcilākajām Latvijas kinooperatorēm, RŪTA INĀRA URBASTS (09.09.1933.- 23.07.2018.), un viens no izcilākajiem Latvijas skaņu režisoriem, GĻEBS KOROTEJEVS
(01.06.1925.- 23.07.2018.).
Ar skumjām paziņojam, ka mūžībā devusies viena no izcilākajām Latvijas kinooperatorēm,
Atzinības krusta kavaliere, Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāte
RŪTA INĀRA URBASTS
(09.09.1933.- 23.07.2018.)
Pieņemts uzskatīt, ka kino operatora darbs ir vīriešu lieta. Laikā, kad viss tika filmēts uz 35mm filmas, šajā profesijā sieviešu tiešām nebija daudz. Pat kino institūtā VGIK katru gadu uzņēma tikai vienu vai divas meitenes. Rūta izturēja lielo konkurenci un operatoru fakultāti pabeidza 1960.gadā.
Viss Rūtas Ināras Urbasts radošais mūžs aizritējis spraigajā dokumentālo filmu un kinohroniku uzņemšanas darbā Rīgas kinostudijā. Uzņemti aptuveni 700 sižeti kinožurnāliem “Padomju Latvija”, “Māksla” un “Sporta apskats”, saulē un vējā, sniegā un salā... Tiem raksturīgs ass redzējums un situācijas izpratne, izteiksmīgs kadra mākslinieciskais risinājums. Viņas darbu klāstā ir dokumentālās filmas par dabu, par sportu, par izcilām personībām. 1990.gadā uzfilmēta “Deklarācija”, “Diena pirms neatkarības”, 1991.- “Janvāra rekviēms”.
Kolēģi Rūtu mīļi sauca par Rū, augsti vērtējot viņas māksliniecisko talantu un arī cilvēciskās īpašības – sirsnību, atvērtību un uzmanību, ko viņa dāvāja citiem, arī saviem skolniekiem un asistentiem, kuri, Rūtas ievadīti, kļuvuši par izciliem meistariem.
Pateicoties par Tavu lielo darbu un silto dvēseli, vēlam labu gaismu Aizsaules ceļā, Rū!
Ar skumjām paziņojam, ka mūžībā devies viens no izcilākajiem Latvijas skaņu režisoriem,
Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts
GĻEBS KOROTEJEVS
(01.06.1925.- 23.07.2018.)
Gļebs - vienmēr draudzīgais, vīrišķīgais un iznesīgais džentemenis, zvērinātais profesionālis ar izgudrotāja un avangardista dzirksti ir bijis spilgts paraugs jaunajiem kolēģiem.
Viņš dzimis Baku 1925.gada 1.jūnijā. Pēc Ļeņingradas Kinoinženieru institūta beigšanas 1949.gadā saņēmis norīkojumu uz Rīgu. Kopš 1951.gada visu savu radošo mūžu nostrādājis Rīgas kinostudijā un ir skaņu režisors ap 50 Latvijas mākslas filmām, sākot ar „Latviešu strēlnieka stāsts” (1958), tai skaitā divām Latvijas Kultūras kanonāiekļautajām filmām - „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981) un „Nāves ēnā”(1971). Viņa kontā ir arī Vella kalpi (1970), Zobena ēnā (1976), Svešās kaislības (1983), Divi (1965), kas apbalvota Maskavas, Kannu un citos starptautiskos kino festivālos, Pie bagātās kundzes (1969), kas ir skaņas ieraksta patiess meistarstiķis. Filmā ir sinhronā skaņa! Gan epizodēs uz ielas, gan paviljonā, kur operatori un gaismotāji staigājuši zeķēs, lai nebūtu soļu trokšņu. Tas paveikts 1969.gadā (!), kad filmēšanas aparatūra bija ar mēreni skaļu tarkšķi un tehnikas dzelži smagi un klaudzoši...
Paldies, Gļeb, par Tavu darbu un atvērto sirdi! Lai gaišs un skanīgs ir Mūžības ceļš!
