Latvijas Kinematogrāfistu savienība un Kants komunikācijas ielūdz,
FILMAS. FAKTI. FRAGMENTI
Autores-režisores Ilonas Brūveres radošais vakars
Splendid Palace 10. septembrī 18:00
Ieeja brīva
Programmā:
fragmenti no režisores filmām, tv sižetiem, svētku ceremonijām un reklāmas,
vakaru vada kino teorētiķis un režisors Dāvis Sīmanis, īpašais vakara viesis - mūziķis Goran Gora.
Ilona Brūvere sāk strādāt Rīgas kinostudijā 1972. gadā kā režisora un montāžas asistente Divus gadus vēlāk viņa jau uzņem savu pirmo dokumentālo filmu IR JĀIET, to producē Rīgas kinostudijas Jauno kinematogrāfistu klubs. Otro jaunās kinorežisores filmu JAUNIE RKS noliek plauktā 1979. gadā, kad Brūvere personīgu iemeslu dēļ emigrē uz VFR, Jauno Kinematogrāffstu festivālā Viļņā viņas pirmā filma iegūst galveno festivāla balvu Zelta gailis.
Ilona Brūvere aizsāk Latvjā dokumentālās spēlfilmas žanru, izmantojot savās filmās ne tikai spēles elementus, bet gan veidojot dramaturģiju, kas pastāv dokumentālā materiāla un spēles sintēzē. Režisores pirmā dokumentālā spēlfilma pabeigta 1982. gadā, APPLAUSORDNUNG / Karognesēji un bruņinieku, lūdzu uz skatuvi! Filma par vācu teātra Ernst Deutsch Theater aizkulisēm Hamburgā. Tā izrādīta VFR centrālajā televīzijā ARD 1983. gadā, bet nākamā filma V20. Eine ungenaue Erinnerung an eine Urkunde , divus gadus vēlāk, jau iekļauta Starptautiskā Berlnes kinofestivāla BERLINĀLE Foruma programmā, kad autore-režisore un producente pārstāv festivālā Hamburgu un Dītera Koslika vadīto režisoru un producentu apvienību Hamburger Filmbuero.
Iespaidīgs ir Ilonas Brūveres/Ilona Bruver restaurēto Eiropas mēmā kino klasikas filmu saraksts Minhenes kino muzejā, sadarbībā ar izcilo vācu kinokritiķi Enno Patalasu/ Enno Patalas NOSFERATU Die Buechse der Pandora, METROPOLIS, Dr Mabuse un raidījumi par vācu autorkino Vācijas sabiedriskajā televīzijā ARD sadarbībā ar kino zinātnieku Mihaelu Kecu/ Michael Koetz (Starptautiskias Manhaimas/ Manheim kinofestivāls).
1990. gadā režisore atgriežas Rīgā, atsāk darbu Rīgas kinostudijā, kopā ar Atmodas šurnālistu Ilmāru Latkovski, dibina jaunu izklaides izdevumu, avīzi NAKTS. Tur pirmos soļus žurnālistikā sper Gints Grūbe un Māris Zanders, Brūveres vadītajā ARSENĀLA AVĪZĒ pirmās publikācijas veido Vilnis Vējš, Sandijs Semjonovs un Viesturs Kairišs, pirmās mārketinga iemaņas gūst nākamā izdevēja Aija Simsone. Neatkarīgajā Rīta avīzē savas gaitas publicistikā Brūveres vadītajā Kultūras redakcijā uzsāk Inga Šteimane, Andris Dzenītis un Orests Silabriedis.
1995-2005 Brūvere strādā kā režisore un redaktore -LTV 1 ievērības cienīgi ir ne tikai režisores atraktīvie kulttūras raidījumi deviņdesmito gadu otrajā pusē Kultūras parks, Parādes durvis Acu mirklis un Maģiskais kvadrāts, bet gan arī 40 izcilu personību portreti LTV1 DOMINANTE ciklā Valsts Kultūrkapitāla Mūža stipendiāti.
Ilonas Brūveres kultūras publicistikas izlase 1997-2007 iznāk grāmatu apgādā VALTERS UN RAPA ar nosaukumu Sapņu izraktās bedres. Literārie tulkojumi no vācu valodas Zvaigzne ABC un JUMAVA., kur lasāms arī Brūveres tulkotais Stefana Cveiga vēsturiskais romāns MARIJA STJUARTE.
Brūveres kontā ir vairāk nekā 200 televīzijas raidījumu LTV 1 un 20 kinofilmas, režisores tēlainā ekrāna valoda televīzijas raidījumos desmit gadus rosinājusi skatītājus un kolēģus televīziju uztvert ne tikai kā aktuālu, bet arī vizuāli piepildītu informatīvo lauku. Gleznieciska tēlainība piemīt arī režisores veidotajām RĪGAS SVĒTKU ceremonijām un valsts svētku videomateriāliem, kas veidoti veicot RD mediju komunikācijas vadītājas pienākumus.
Latvijā Brūvere pirmo pilnmetrāžas dokumentālo spēlfilmu Latvijā uzņem 2002. gadā , tā stāsta par vietas nosaukumiem Latvijas ciemos Gaujienā, kas nosaukti pasaules metropoļu vārdos MANA PASAULE PARĪZE, LONDONA, BERLĪNE, ROMA. Nacionālā Radio un TV padome nosauc filmu par Gada labāko videofilmu televīzijā.
2012. gadā Ilona Brūvere par dokumentālo pilnmetrāžas spēlfilmu VERSIJA VERA saņem Lielo Kristapu pilnmetrāžas dokumentālo filmu režijā, bet Nacionālais kinocentrs savā Lavijas simtgades programmā iekļauj režisores pilnmetrāžas dokumentālo spēlfilmu par Brīvības pieminekļa celtniecību un tā autoru tēlnieku Kārli Zāli IEVAINOTAIS JĀTNIEKS.
Starptautiskais Rīgas filmu festivāls 2014. gadā aicina skatītājus uz autores-režisores Ilonas Brūveres/Ilona Bruver Vācijas filmu retrospektīvi, tad režisore atzīmē savu sešdesmito dzimšanas dienu, arī ar apjomīgiem Rīga Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014 projektiem; desmit izrāžu ciklu uz ekrāma un skatuves Dāmu paradīze Esplanādē, kas atspoguļo veselu gadu simtu Eiropas modē, kā arī sabiedriskās un politiskās norises, kam šī mode vienmēr ir pakļauta. Izrādēs piedalās trīspadsmit tērpu mākslinieki un 50 teātra aktieri. Krāšņās ekrāna un skatuves gleznas skatītājam atmiņā paliek kā maģiskas aizejošā laika liecības. Tāpat kā pilnmetrāžas dokumentālā spēlifilma TAPIERIS, kas Nacionālajā kinobalvā Lielais Kristaps nominēta sešās profesionālajās kategorijās. LIKTENS LIETU MUZEJA ekspozīcijā Stūra mājā, apkopojot 500 personīgas priekšmetu liecības un muzeja videomateriālus ar aculiecinieku stāstiem par laika posmu no 1914. līdz 2014.gadam. Brūveres televīzijas un kino filmām piemīt izteikts autorkino raksturs, režisore nereti ir arī savu filmu māksliniece.
Šogad atore-režisore pabeigusi darbu pie scenārija un aktieru provēm spēlfilmai DZĪVES VILCIENĀ , 26.augustā pirmizrādi LTV1 piedzīvo Brūveres jaunākā pilnmetrāžas dokumentālā filma KONSTRUKCIJAS, kas stāsta par dzejnieka Ulda Bērziņa dzimtas namu, par dzejnieka ikdienu un svētkiem, par viņam tuviem, tāliem un par dzejoļiem.
Kinorežisores Ilonas Brūveres Latvijā producētās filmas skatāmas www.ilonabruvere.lv , kā arī Nacionāla kinocentra vietnē www.filmas.lv.
Televīzijas raidījumi un portretu cikls DOMINANTE glabājas LTV arhīvā. Kinofilmas pieejamas arī Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvā.
Atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome ,Latvijas Teevīzija, Hamburger Filmfoerderung, Hamburger Filmbuero un Nacionālais kinocentrs
Vairāk informācijas:
https://lv.wikipedia.org/wiki/Ilona_Brūvere
Materiālu sagatavoja Jānis Tauniņš.